Kopumā pasaulē ir aptuveni 2000 jāņtārpiņu sugas, un katra no tām spēj izstarot fosforescējošu gaismu…
Visbiežāk šiem kukaiņiem ir gaismas orgāns, kas atrodas vēdera beigās un mirdz – to sauc par fotoforiem.
Fotofori sastāv no trīs slāņiem. Apakšējais slānis, kuru mēdz dēvēt arī par spoguli, atstaro gaismu. Virsējais slānis veidots no caurspīdīgas kutikulas. Vidējā slānī atrodas fotogēniskas šūnas, kas ražo gaismu. Kā redzat, tad jāņtārpiņu spīdošā daļa atgādina gaismas lukturīša principu. Šo spīdēšanas veidu sauc arī par bioluminiscenci, kas rodas skābekļa un kalcija savienojuma rezultātā, adenozīna trifosfāta (ATP) molekulu un luceferīna pigmenta un luciferāzes fermenta klātbūtnē.
Gaisma, kuru izdala jāņtārpiņi, ir auksta. Atšķirībā no visparastākās elektriskās lampas, kur galvenā enerģijas daļa pāriet siltumā, un to efektivitāte ir 5% – 10%, bet jāņtārpiņu izstaro 87% – 98% izstarotās gaismas. Šo kukaiņu spīdēšana pieskaitāma pie dzelteni – zaļā gaismas spektra daļā, kas atbilst viļņu garumam no 500 līdz 600 nm. Ļoti daudzas jāņtārpiņu sugas spēj pastiprināt vai pavājināt spīdēšanas intensitāti, kā arī viņi var spīdēt ar pārtraukumiem. Kad kukaiņa nervu sistēma sniedz signālu par gaismas “izslēgšanu”, atliek vien pārtraukt enerģijas padevi. Kukaiņiem nav plaušu, tādēļ gaiss tiek pārvadāts pa speciālām gaisa caurulītēm – trahejām. Skābekļa rezerves tiek uzkrātas mitohondrijās. Lai ātri izvadītu nepieciešamo skābekļa daudzumu, jāņtārpiņu organisms ražo slāpekļa oksīdu, kas, nokļūdams mitohondrijos, izspiež no tiem skābekli.
Bioluminiscence jāņtārpiņiem ir pretējā dzimuma piesaistes veids. Kukaiņi ar gaismas palīdzību signalizē ne tikai par savu atrašanās vietu, bet arī ziņo savam partnerim ar noteiktu mirgošanas daudzumu. Tropu un Ziemeļamerikas sugu jāņtārpiņi reizēm saviem partneriem mēdz dziedāt, vienlaikus ar visu baru mirgojot. Sieviešu saime atbild vīriešiem ar tādu pašu spīdēšanu un mūziku.
Avots: fishki.net